veci-cilveki-televizija

Kāpēc veci cilvēki skatās televizoru?

Jaunākie pētījumi apgalvo, ka televīzijas skatīšanās īpaši populāra ir vecāka gada gājuma cilvēku vidū, bet internetu un datoru pārsvarā lieto jaunieši. Pēdējos 20 gados televizoru skatīšanās vecu cilvēku vidū arvien palielinās. To varētu izskaidrot ar melnbaltās krāsas nomaiņu pret krāsainu bildi, dizaina izmaiņas, jo pirmie televizori bija ar pavisam maziem ekrāniem, un daudzo kanālu iespējamība. Veciem cilvēkiem interesē ziņas, dabas un zinātniskie kanāli, tautas mūzikas pārraides. Bet viņiem neinteresē Krediti swrafisesxi

Televizors aizvieto cilvēkus
Vairāki pētnieki uzskata, ka televīzija aizvieto veciem cilvēkiem zaudēto kontaktu ar saviem draugiem vai tuviniekiem. Tas palīdz viņiem saglabāt līdzdalību sabiedrības dzīvē, uzzinot visu jauno un aktuālo ziņās un dokumentālajās pārraidēs. Televizora skatīšanās kompensē saziņu ar cilvēkiem. Veci cilvēki pat var būt depresīvi un uzskatīt, ka nav nevienam vajadzīgi. Mainoties sociālajām vērtībām, arvien mazāk paliek pasākumi veltīti tieši senioriem, dievkalpojumi, pat grāmatas izdod mazāk, jo ir pieejamas internetā, tādējādi liekot vecajiem cilvēkiem pievērsties televizora skatīšanai.

Jaunumu uzzināšana
Televīzijā ziņas un jebkādu informāciju ir daudz vieglāk uztvert kā, piemēram, lasot rīta laikrakstā, jo klāt nāk vizualizācija. Filmēšana no tiešajām notikuma vietām rada pārliecību, ka tas, kas tiek stāstīts, ir patiesība. Ir sen zināms, ka tas, ko raksta internetā, iespējams, nav patiesība. Var ticēt tikai svarīgiem valsts mēroga rakstiem, taču tenku rakstus dažreiz izgudro no zila gaisa. Laika ziņas ir ļoti svarīgas, un, ja vecam cilvēkam nav viedtālrunis ar speciālu aplikāciju vai dators ar internetu, tad “Panorāma” ir vienīgā vieta, kur var iegūt derīgu informāciju.

Brīvā laika pavadīšana
Senioriem patīk pavadīt brīvo laiku, skatoties televizoru. Ekrāns ir liels, skaņa laba – viss ko vajag. Paši vecā gājuma cilvēki atzīst, ka nemaz nevēlas apgūt prasmes darbā ar datoru un internetu, jo ekrāns ir daudz mazāks, burti knapi pamanāmi, tā uzskatot, ka straujāk sabojās savu redzi. Veciem cilvēkiem salīdzinoši ātrāk apnīk sēdēt pie datora, kā jauniešiem, taču pie televizora tie var pavadīt daudz stundas. Ļoti daudzi režisori veido raidījumus un šovus speciāli vecu cilvēku auditorijai. Pieprasīti vecu cilvēku vidū ir šovi, kur piedalās ģimenes, dziedot un dejojot. Tie tur īkšķus par saviem favorītiem, kā arī ir vieni no lielākajiem balsotājiem, kas nosaka gala uzvarētāju fināla šovā. Ar televīzijas starpniecību tiek nodoti sveicieni svētku dienās tuviem draugiem un radiniekiem.

Savu problēmu aizmiršana
Varbūt esat padomājuši, kāpēc veci cilvēki ir tik ļoti iecienījuši meksikāņu ziepju operas? Tās sastāv tikai no visu personāžu grūtībām, kuras cenšas atrisināt dažnedažādos veidos. Iespējams, ka skatoties šādas pārraides, veci cilvēki kaut uz brīdi aizmirst savas problēmas. Tie ir iegrimuši domās par seriāla varoņiem. Turklāt, zinot to, ka daudzi veci cilvēki skatās vienu un to pašu seriālu, ir kopīga sarunu tēma, ko apspriest.

Koncertu un pasākumu vērošana
Daudzi savā vecumā vairs nevar atļauties un pat nevēlas doties uz skaļiem muzikāliem pasākumiem, sēdēt tālās solu rindās, un praktiski neko nesaredzēt, jo skatuve ir tālu. Vieglāk ir sēdēt mājās un baudīt savu koncertu zem siltas segas, malkojot karstu kakao. Vai esat pamanījuši, ka Jaungada salūta laikā ielās ir samērā maz pensionāru? Tā kā mediji parāda tiešraidē visu krāšņo salūtu, seniors nevēlas doties ziemas salā skatīties pats savām acīm, kur nu vēl pusnaktī domāt, ar kādu transportu atgriezties atpakaļ mājās.

Paldies Sesxi247.ge – ონლაინ სესხები

televizijas-ietekme

Televīzijas negatīvā ietekme uz cilvēku

Televīzija neapšaubāmi ir inovācija, ar ko var lepoties. Šobrīd gandrīz katrā mājsaimniecībā ir pat divi televizori. Cilvēki dienām pavada pie televizoru ekrāniem, paši neapzinoties tā negatīvo ietekmi. Turpinājumā ir daži bīstami aspekti, kas vienmēr jāpatur prātā.

Televīzija ir slikta veselībai
Ilgstoši skatoties televīziju, nozīmē bezdarbībā sēdēt ērtā dīvānā, bieži vien kaut ko uzgraužot. Tas veicina aptaukošanos un sirds mazspējas slimības. Zinātnieki arvien vairāk pēta veselības pasliktināšanos saistībā ar televizora lietošanu. Hārvardas Universitātes profesoru un studentu veiktajos pētījumos atklāts, ka ilgstoši skatoties televizoru, palielinās riska iespēja saslimt ar diabētu. Citi pētījumi Rodas salas Universitātē atzīst, ka skatītāji vairs nepievērš uzmanību savam veselības stāvoklim, jo patstāvīgi ir noguruši, un neuztver to kā slimības simptomus. Mazāk šobrīd runā par slikto ietekmi uz redzi, jo monitori vairs neizstaro tik lielu negatīvo gaismas spektru kā pirmie televizori. Protams, cilvēki vismaz apzinās šo problēmu, un novieto televizoru attiecīgā attālumā prom no dīvāna.

Lielu kaitējumu televīzija nodara tavām smadzenēm un nervu sistēmai. Skatoties asa sižeta filmas, šausmu kadrus, pārdabisku fantastiku, tavas smadzenes degradējas, jo neiegūst nekādu svarīgu informāciju. Mūsdienu filmās rāda ļoti daudz vardarbības, kam vēlāk ir slikts iespaids uz bērniem – tie kļūst nesavaldīgāki, kauslīgāki un nepaklausīgāki.

Televīzija sniedz nepatiesu informāciju
Viens no kaitīgākajiem negatīvajiem aspektiem ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, ko sniedz mediji un režisori. Skatoties jaunākās ziņas, kas ir maksimums 30 minūtes, tiek izstāstīta maza daļa no visa tā kas notiek pasaulē un valstī. Diemžēl, daudzi cilvēki pieņem šādas ziņas kā galējo patiesību un par sīkāku informāciju nemaz neinteresējas. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tic, visam, ko rāda televīzija, ir: vēlme neko vairāk nezināt. Kā saka: jo mazāk zini, jo labāk guli. Slinkums meklēt papildus informāciju dara savu, tāpēc ļaujot, lai to izdara mūsu vietā vakara ziņu pārraides. Šādi cilvēks izvēlas pieņemt tikai pusi no visas realitātes, kas patiesībā notiek.

Televīzija padara tevi par muļķi
Ir, protams, televīzijas pārraides kas ir informējošas un zinātniskas, taču arvien lielāku popularitāti iegūst tādas, kas ir pilnīgi “krāmi”. Realitātes šovi liek ticēt, ka cilvēki cīnās starp mīlestību un naudu, kaut patiesībā viss ir iefilmēts kā liels teātris. Televīzijās pārraida 30 – 60 minūšu garus raidījumus, kur liela daļa sastāda reklāmas, liekot sēdēt pie ekrāna un gaidīt scēnas turpinājumu. Pēc garas saspringtas dienas, iespējams, viena seriāla sērija nekaitēs nevienam, taču ja tas pāraug par apsēstību un ir jāskatās piecas sērijas pēc kārtas, tad bezvērtīgi būsi pazaudējis savu brīvo laiku.

Televīzija ir laika izniekošana
Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu nepārtraukti sēžot pie televizora ekrāna. Padomā, cik daudz laika tu iztērē skatoties televizoru. Tās mēdz būt no 5 līdz pat 10 stundām dienā, kas ir neticami daudz! Tā vietā, lai tu pilnvērtīgi izbaudītu skaistu rudens dienu, tu pavadi laiku pie “izklaidējošas” ierīces. Tu skaties futbolu pa televīziju, nevis izmanto iespēju to uzspēlēt pašam, kopā ar draugiem. Tavi lielākie pielūgsmes objekti ir futbolisti, kurus tu redzi televīzijas ekrānā. Skatoties televizoru, tiek pārtraukta saikne ar tavu patieso dzīvi, reāliem draugiem un ģimeni. Ir taču interesantāk pavadīt interesanti dienu kopā ar draugiem, nevis skatīties realitātes šovus un meksikāņu seriālus, kuri ir iestudēti un samāksloti.

skatities televizoru

Kad mēs izvēlamies skatīties televizoru?

Televizors ir viens no populārākajiem izklaides veidiem ikdienas dzīvē. Tam ir gan negatīvas, gan pozitīvas īpašības. Arī laiks, kad izvēlamies skatīties televizoru katram ir individuāls, skatoties kāds ir darba grafiks, skolas laiks, pat gadalaiks mēdz būt noteicošais skatīšanās biežumā. Vairāk parunāsim, kuri ir tie izplatītākie gadalaiki, kad vēlamies laiski atgulties dīvānā un skatīties televizora ekrānā.

1.vietā – ZIEMA
Laiks, kad ārā snieg un puteņo, daudzus cilvēkus attur no svaiga gaisa izklaidēm. Ir dienas, kad aktīvie sporta fani dodas uz kalniem baudīt ziemas priekus, bet tas notiek labākā gadījumā reizi vai divas, nedēļā. Pārējo laiku cilvēki pavada savās siltajās sakurinātajās mājās. Cilvēki ir ka kaķi, kuriem labāk patīk pavadīt siltumā nekā stāvēt 20 grādu salā. Ja visiem mājās būtu mūrīši kā senos laikos, tad domāju, ka tieši tam pretī būtu novietots televizora ekrāns. Tad drūmie vakari tiktu pavadīti sēžot uz mūrīša, skatoties izklaidējošus šovus. Ziema ir laiks, kad ir īsākās dienas un garākās naktis, kas nozīmē, ka ļoti ātri, jau ap pulksten pieciem, iestājās krēsla un tumsa. Praktiski tu izej no mājas tumsā, un atgriezies tumsā, tāpēc laiku pavadīt ārpus mājas nemaz negribas.

2.vieta – RUDENS
Rudens ir pārejas mēnesis no vasaras uz ziemu. Kad esam trīs mēnešus pieraduši pie siltās vasaras, iestājoties rudenim, paliek arvien aukstāks un tumšāks. Rudens ir tas gadalaiks, ko var raksturot ar lielām lietusgāzēm. Ja tavs hobijs nav lēkāt pa peļķēm vienos gumijas zābakos, tad, visticamāk, izvēlēsies pavadīt brīvo laiku iekštelpās. Paliekot arvien aukstākam, jāsāk meklēt vilnas zeķu krājumi un jānoskaņojas vakariem pie televizora nevis piknikam pilsētas parkā. Bērniem ir jāsāk koncentrēties uz skolu, un, tā kā izklaides nav atļautas, kamēr mājas darbi nebūs pieveikti, tad vienīgais veids, kā motivēt izpildīt uzdevumus, ir atļaut pēc tam paskatīties televizoru.

3.vieta – PAVASARIS
Pavasaris ir laiks, kad daba atmostas un viss sāk plaukt. Iespējams, ka bērni tā nejūsmo par pavasari, taču pieaugušie viennozīmīgi priecājas par dabas atdzimšanu. Sākās pavasara darbi, sakopt pagalmu pēc garās ziemas. Sākoties siltam laikam, gribās jau pirmajā siltajā saulē cept gaļu un būt svaigā gaisā. Pavasaris ir laiks, kad strauji kūst sniegs un viss ir slapjš tāpēc, arī sēdēšana iekštelpās ir bieža parādība. Un tas ir īstais laiks, kad noskatīties jaunāko filmu. Rudens un vasara ir tie gadalaiki, kad sākas jaunas sezonas iemīļotiem seriāliem. Pavasaris ir sezona, kas bieži vien televīzijas pasaulē ir klusāka, neradot vēlmi gaidīt ik nedēļas jauno sēriju savam iemīļotajam seriālam.

4.vieta – VASARA
Ja vien tā nav lietaina un vēsa vasara, tad visbiežāk cilvēki mēdz to pavadīt ārpus mājas. Dodoties vairāku dienu laivu izbraucienā, sauļojoties pludmalē, sēņojot vai rušinoties piemājas dārza vagās. Vasarā vismazāk laika tiek pavadīts iekštelpās. Pat naktis ir siltas un daudz gaišākas kā pārējo gadu, tāpēc aktivitātes nebeidzas līdz pat vēlai stundai. Bērniem vasara ir kā garš atvaļinājums no skolas. Tad var visu dienu spēlēt bumbu ar kaimiņu bērniem, ēst ogas un dārzeņus pa taisno no krūma vai dārza. Pavisam maz laika tik pavadīts pie televizora un datora ekrāniem – kas ir ļoti labi veselībai. Gan pieaugušajiem, gan bērniem ir jābūt aktīviem, tāpēc vasara ir vislabākais un siltākais gadalaiks, kad varam pilnībā izbaudīt brīvo laiku.

Kāpēc bērniem vajag vai nevajag skatīties televizoru?

Bērniem mūsdienās ik uz soļa nākas būt televizoru ietekmē. Mājsaimniecībā šobrīd mēdz būt pat līdz vairākiem televizoriem un nereti visi no tiem ir ieslēgti. Daudzreiz pat televizors netiek skatīts, tikai izmantots ka fona troksnis. Cik bieži neesam dzirdējuši, ka televizorus mēdz izmantot kā “auklītes”, uzslēdzot multiplikācijas filmu, lai nodarbinātu bērnu. Tāpat daudzi vecāki uzskata, ka pie televizora un spēlējot video spēles bērns izglītojas. Bet kā patiesībā televizors ietekmē bērnu? Sliktās ziņas ir tādas, ka lielākā daļa ekspertu uzskata, ka TV un video spēles negatīvi ietekmē bērnu, un, pretēji iepriekš teiktam, noliedz jebkādu iespēju, ka šādi var izglītoties.

Kāpēc bērniem nevajag skatīties televizoru:

  • Maziem bērniem televizora skatīšanās aizvieto nepieciešamo laiku, kas viņiem jāpavada spēlējot prāta attīstošas spēles. Vecākiem jāizglīto bērni, spēlējot dažādas spēles, nevis jāpaļaujas uz elektronikas iekārtu, ko tā pārraida uz ekrāna. Laiks, ko iegūsti, neskatoties televizoru ir jāizmanto, lai mācītos lasīt un komunicētu ar citiem. Pirmie divi dzīves gadi bērnam ir īpaši svarīgi, lai attīstītu savas prasmes, tāpēc nedrīkst tās izšķiest, nosēdinot bērnu pie televizora.
  • Televizora skatīšanās pārveido bērna realitāti uz fantāzijām. Bērns saprot to, ko rāda televizora ekrānā. Labs vai ļauns, tas tiek uztverts kā patiesība.
  • Bērni, kuri daudz skatās televizoru, nespēj uztvert informāciju, ko skolā pasniedz skolotājs. Viņi ir pieraduši tikai pie vizuālas informācijas, tāpēc sarunāšanās savā starpā ir grūti izveidot, ka arī skolotāji nevar ilgstoši noturēt viņu uzmanību. Pat ar ģimenes locekļiem bērns sarunājas arvien mazāk, ja pavada laiku skatoties nereālu cilvēku dzīvi ar kuriem viņam nav jāsarunājas.
  • Mūsdienu filmās ir vērojama paaugstināta vardarbība, salīdzinot ar agrākiem laikiem. Vardarbība, alkohols, narkotikas tiek parādītas labā gaismā, un bērns no tā mācās. Bērni kļūst arvien nevaldāmāki un nekādi sodi vairs nedarbojas. Televizoru ekrānos rāda, ka jebkādu konfliktu var risināt vardarbības ceļā, ko bērns sāk uzskatīt par pašsaprotamu.
  • Dienu no dienas sēžot pie televizoriem, bērni ir neaktīvi, mazkustīgi un sākas aptaukošanās process.

Neskatoties uz daudzajiem viedokļiem, par televizora negatīvo ietekmi, ir tomēr daži eksperti, kas saredz arī pozitīvas lietas:

  • Dažas televīzijas pārraides ir zinātniskas un iedvesmojošas. Tas var būt efektīvāk kā lasīt grāmatas (runājot par skolas vecuma bērniem, nevis divgadīgiem mazuļiem). Vieglāk ar televīzijas palīdzību ir izprast kā aug un attīstās zieds, vai kā izcept kūku. Grāmatās vai audio ierakstos ir tikai puse no noderīgās informācijas.
  • Tā vietā, lai bērns skatītos filmas ar pastiprinātu vardarbību, kopīgi noskatieties dzīvnieku pārraidi. Bērns iemācīsies vairāk mīlēt un domāt par dzīvo radību apkārt mums, kā arī iegūs interesantu informāciju.
  • Pētījumi pierāda, ka bērni, kuri skatās izglītojošus zinātniskos raidījumus sasniedz labākas sekmes matemātikas testos un domrakstu veidošanā.
  • Bērni, kas jau no sākta laika skatās izglītojošas pārraides, turpinās pie šādiem raidījumiem pieturēties arī tad, kad kļūs vecāki. Viņi neskatīsies realitātes šovus, jo no tiem neko nevar iemācīties. Tie ir sapratuši, ka televizoru var izmantot mācību mērķiem, un pie šādas domas arī paliks, jo tad tā nav lieka laika izšķiešana, bet gan informācijas iegūšana.
  • Nelielās devās, izklaidējošas pārraides un multiplikācijas filmas palīdz bērnam pārvarēt stresa situācijas vai sāpju sajūtu. Vajadzētu atcerēties, ka stunda, līdz divām stundām ir jābūt maksimālajam laikam, cik ilgi var skatīties televizoru, lai tā nekļūtu par atkarību.
radio

Kā iegūt vairāk klausītāju savai radio stacijai?

Vai tu esi izveidojis savu interneta radio staciju, bet vēl joprojām gaidi savus fanus, kas to klausītos? Ir dažādi veidi, kā piesaistīt sev pozitīvu uzmanību, ir tikai jāmāk to pielietot.

1. Radio stacijas mērķis
Pirms veidot savu radio staciju, jāapdomā, kāds tieši būs tās mērķis. Protams, radio visiem saistās ar mūziku. Ir jāsaprot, kurā mūzikas nišā tu esi visspēcīgākais – vai tas būs roks, alternatīvā mūzika, pops, vai kāds cits stils. Protams, mūsdienās stili tiek jaukti kopā pēc sirds patikas, taču arī tas ir jāprot profesionāli. Jābūt ar dīdžeja pieredzi, izpratni, kāda tipa mūzika ir apvienojuma. Tāpat jāprot arī piesaistīt publika ar kādu jociņu starp dziesmām, ar interesantām ziņām un vēstījumiem. Tev, kā dīdžejam, ir jābūt ļoti daudzpusīgam, ir jāmāk izkļūt no jebkādām situācijām un runāt par gandrīz jebkādām tēmām.

2. Reklāmas multimedijos
Internets ir visplašāk apmeklētā vieta cilvēka ikdienā. Tur gan atpūšas, gan strādā. Tavai izveidotajai radio stacijai nepieciešamas reklāmas, tāpēc sociālie portāli ir vislabākā vieta, kur tos ielikt. Reklāmām ir jābūt “kliedzošām”, bet ne uzbāzīgām. Ik pa laikam var ievietot paziņojumus, par vēlmi paklausīties kādu pārraidi, taču sūtīt personīgas vēstules visiem saviem kontaktiem nebūtu efektīgi. Noteikti jāizveido diskusiju sleja, kur klausītājs var komentēt visu tur notiekošo, kā arī ieteikt nākamās pārraides tēmas. Ilgstoši noturēt savus klausītājus var, iekļaujot viņu tēmas nākamajās pārraidēs, viņu dziesmu atskaņošana, viņu novēlējumu nolasīšana no Twitter konta un citas lietas, kas ir personīgas klausītājam. Ik pa laikam var veikt kādu konkursu, saistībā ar savu radio staciju. Tas liks klausītājam ilgāk uzkavēties tavā mūzikas un ziņu pavadījumā. Protams, piešķirot arī uzvarētājam balvas – kāds mazs nieciņš vienmēr patīkami uzlabos dienu. Ir labi sadarboties ar dažādiem uzņēmumiem, padarot savu reklāmu vēl plašāku. Tu vari kādā pārraidē iekļaut reklāmu un tēmu par saviem sadarbības draugiem, pretī saņemot tieši to pašu no viņu puses.

3. Uzrunājošs dizains un logo
Ja tu domā, ka logo izveidošana ir sīkums, tad kļūdies. Katrai radio stacijai, un jebkurai citai lietai vai vietai, ir jābūt logotipam, kas uzrunā. Tam ir jābūt interesantam, lai to atcerētos. Tāpēc nedrīkst pievērst mazāk uzmanības logo izveidei, kā visam pārējam. Pašam stacijas nosaukumam ir jābūt labam un skanošam. Svarīgi, lai logotips nebūtu pārāk garš, un, lai to varētu saprast. Krāsām arī ir liela nozīme – smagu roka logo nekad nekrāsos rozā krāsā vai otrādi. Radio stacijas mājas lapas izveidei ir jābūt profesionālā līmenī – lapai ir jābūt ērti pārskatāmai, viegli lietojamai un vizuāli patīkamai.

4. Aplikācijas
Ļoti noderīgi ir izveidot aplikācijas mobilajiem telefoniem, kur var klausīties tavu radiostaciju. Visticamāk, tas ir jālūdz cilvēkiem, kas ar to ikdienā nodarbojas. Jāatceras, ka aplikācija ir jāizveido vizuāli interesanta, taču ne pārāk sarežģīta, lai visi var to ērti lietot. Tāpat jāveido savai stacijai piederoši profili visos plašāk lietotos tīklos, kā, piemēram twitterī, instagramā, facebook, lai arvien lielāka auditorija iegūst informāciju par tavu radio staciju.

5. Uzstāšanās un sevis popularizēšana
Vislabāk sevi popularizēt ir uzstājoties kādos pasākumos. Tā var iegūt sev jaunus fanus, pašam tiekoties ar viņiem. Spēlējot mūziku un izklaidējot publiku, var reklamēt savu radio staciju. Uz kādu pasākumu, var izveidot mazas dāvaniņas, vai ko citu, kur ir tavs radio stacijas logo. Tas vien liks vismaz ielūkoties tavā lapā.

radio-parraide

Veiksmīga radio pārraide

Lai veidotu radio pārraidi, kas būtu interesanta un saistoša, ir jāmāk sadalīt laiku. Ir lietas, kurām vajag pievērst lielāku un ilgāku uzmanību, un ir lietas, kurām mazāk laika atvēlēt, taču pavisam izlaist no scenārija arī nedrīkst. Procentuālais un minūšu sadalījums ir ņemts vērā, balsoties uz to, ka pārraide ilgst 1 stundu.

Izvēlētās tēmas interpretācija – 20 minūtes ( 33,32 %)
Pārraides sākums visupirms ir jāsāk ar savas izvēlētās tēmas interpretāciju. Cik tā ir aktuāla, kāpēc izvēlējies, varbūt kāds to ir ieteicis, tad tieši pieminēt šo cilvēku. Klausītājam ir jādzird, ka esi ieguldījis savu laiku un ievācis informāciju par pasniegto tēmu. Nekad uz radio pārraidi nevar nākt nesagatavojies, ja vien tā nav kāda brīvo diskusiju un improvizācijas radio stacija.

Intervija – 20 minūtes ( 33,32 % )
Intervija ar konkrētās tēmas speciālistu padara pārraidi izglītojošāku. Klausītājs iegūst noderīgu informāciju no cilvēka, kas ar tēmu saskaras katru dienu. Viens ir jūsu, kā vadītāja viedoklis, bet pavisam cits ir speciālists. Viesis daudz labāk un padziļinātāk pārzina tēmu, tāpēc ir interesanti uzzināt viņa viedokli. Interviju padara noderīgāku, ja jautājumi ir sagatavoti ne tikai no vadītāja puses, bet arī klausītāji var iesaistīties. Tam var noderēt telefona zvani, vai slejas interneta sociālajos portālos, ko jūs, intervijas laikā varat apskatīt.

Jaunākās ziņas – 3 minūtes (5 % )
Tas var būt ātrs pārskats par jaunākajiem ekonomiskajiem pavērsieniem valstī, pasaulē. Laika ziņu apskats tuvākajos apgabalos, vai vietā, kur notiek pati ierakstu studija. Ziņām nav jābūt ļoti plašām, tām ir ātri jāpārskrien pāri lielos vilcienos. Lai gan ziņas aizņem procentuāli mazu pārraides laiku, tām ir jābūt patiesām un saturīgām. Nevar paļauties, ka neviens tās neklausās tikai tāpēc, ka ir izsludināta maza intervijas pauzīte. Praksē ļoti bieži izmanto dienas jaunākos avīžu izdevumus – 3 minūšu laikā nolasot svarīgāko, kas ievietots avīzē, kas, arī ir laikraksta reklamēšana vienlaicīgi. Jaunāko ziņu prezentēšanai var sagatavoties pie rīta kafijas.

Reklāmas – 3 minūtes (5 % )
Par jūsu pārraidītajām reklāmām ir samaksāts, tāpēc ir jāiekļauj pavisam īss pārraides laiks reklamēšanai. Tās nevar būt pārāk garas, jo reklāmas ir pirmās, kas novērš klausītāju no domas turpināt sekot līdzi pārraidei. Reklāmai ir jābūt pārdomātai un īstajā laikā – nebūtu vēlams reklamēt gaļas izstrādājumu veikalu, ja jūsu dienas pārraides sarunu temats ir veģetārisms. Reklāmas ir labi iekļaut savā šovā, jo, arī tie, kurus reklamē, var kaut kādā ziņā padarīt plašāk pazīstamu jūsu radio staciju. Tā ir kā abpusēja sadarbība.

Klausītāju zvani – 9 minūtes (15,01 % )
Jāatvelta laiku klausītāju viedoklim – tas vienmēr ir svarīgākais, jo jūs taču veidojat tematu, lai visiem būtu interesanti. Varbūt kāds pilnīgi nepiekrīt sarunas dalībniekiem, taču arī šāds viedoklis ir jāuzklausa, jo katram var būt savas domas.

Mūzika – 5 minūtes (8,34 % )
Šādās radio pārraidēs, kur ir izvēlēta plaša un, iespējams, zinātniska tēma, ar mūziku nevajadzētu aizrauties. Ja ir uzaicināts intervējamais cilvēks, tad 2 dziesmas intervijas laikā ir tieši pietiekami, lai viesis atpūstos, iedzertu kādu glāzi ūdens, vai apspriestu ar tevi turpinājumā sekojošās sarunas tēmas. Mūzikai pēc iespējas jāatbilst sarunu tematam, vai, tā var būt klausītāja izvēlēta dziesma.

latvijas-televizija

Latvijas Televīzija

Vai mēs varam iedomāties savu dzīvi bez televizora un televīzijas? Domāju, ka retais atbildēs, ka var bez tā iztikt. Protams, šobrīd internets un datori ir aktuālāki un vairāk izmantoti mūsdienās, taču arī jaunākiem un modernākiem televizoriem ir liela piekrišana.

Mūsu Latvijas Republikai pieder viena valsts televīzija – Latvijas Televīzija (LTV). Tā pārraida divus kanālus – LTV1 un LTV7 (kanāla pirmais nosaukums līdz 2003.gadam bija LTV2). Tās ienākumus 60% sastāda valsts, pārējais finansējums ir par ienākumiem no reklamām.

LTV galvenā ēka un pārraides tornis atrodas Zaķusalā. Tā būvniecība tika uzsākta 1979.gadā. Lai uzceltu augstceltni, tika sagrauta visa Zaķusalas līdzšinēja dzīve – iedzīvotājiem, kas tur dzīvoja, tika piešķirti labiekārtoti dzīvokļi Rīgas citos rajonos, galvenokārt Ķengaragā. Tika izjaukti dārziņi, kuģīšu piestātnes un ielu tīklus. Sarežģītās ēkas būvēšanai tika veltīti apmēram 7 gadi. Zaķusalas būves ir augstas – televīzijas ēka ir 22 stāvu augstumā, bet radio un televīzijas tornis sasniedz 368,5 metrus. Tornis ir trešais augstākais visā Eiropā, un neapšaubāmi pats augstākais Latvijā. Torņa konstrukcijā ietilpst 3 balsti, pamata, centrālā un antenas daļa.

Latvija ir pirmā no trijām Baltijas valstīm, kurā pirmajā sāk pārraidīt televīziju. Pirmā pārraide notika 1954.gada 6. novembrī. Televīzijas sākums bija ar filmu “Mājup ar uzvaru”, kas ir Rīgas kinostudijas mākslas filma. Šo pirmo pārraidi noskatījās 20 televizoru īpašnieki. Televizors bija bagātu cilvēku privilēģija, un pie tā pulcējās visi radi un draugi. Kā jau var nojaust, pirmās pārraides bija melnbaltā formātā. Ar krāsaino televīziju Latvijas iedzīvotāji iepazinās 1968.gadā, taču tā nebija Latvijas Televīzijas pārraide. Pirmā krāsainos kadrus parādīja Maskavas Centrālā televīzija – ja šo kanālu varēja uzregulēt savam televizoram. Taču ātri vien arī Latvijas Televīzija sāka rādīt krāsainus raidījumus, tas notiek 1974.gadā.

Latvijas Televīzija vienmēr cenšas parādīt svarīgākos jaunumus un ziņas. Atstājot varbūt seriālus un realitātes šovus otrajā plānā. Sākot ar 2000.gadu, LTV bija vērojama Eirovīzija, kur latviešu grupa “Prāta vētra” aizstāvēja Latvijas godu pirmo reizi un ieguva godpilno 3.vietu. Uzvarot Marijai Naumovai 2002.gada Eirovīzijā, likumsakarīgi, ka nākošais grandiozais pasākums notiek Latvijā, un Latvijas Televīzija ir galvenā pasākuma filmētāja un pārraidītāja uz visām dalībvalstīm. Latvijas Televīzijas vēsturē, Eirovīzija ir lielākais pasākums, kādu tā ir filmējusi. Ņemot vērā, ka šī ir valsts televīzija, tieši šajos kanālos visbiežāk ir skatāmi latviešu seriāli, teātri, vai raidījumi, valsts valodā un valsts tradīcijās. Populārākā latviešu vēsturiskais seriāls “Likteņa līdumnieki” tiek pārraidīts jau vairākas reizes, taču arvien to vēro daudz latvieši. Tā filmēšana tika uzsākta 2003.gadā, kuras sižetā ir iekļauti visi četri V. Kajaka romāni “Enijas bize”, “Zem Marsta debesīm”, “Nārbuļu dēli”, “Mantinieki”.

Tāpat arī lielākie, Latvijai svarīgie pasākumi tiek pārraidīti valsts televīzijā. Vispārējo Dziesmu un Deju svētku koncertu tiešraides, svētku gājiens, pirms-koncertu svarīgākie dienas atskati – viss tiek filmēts un pārraidīts tiešraidē. Tāpat arī sporta līdzjutējiem ir iespēja vērot un just līdz visiem latviešu sportistu startiem Olimpiskajās spēlēs. LTV pārraida ne tikai latviešu startus, bet arī interesantākās distances, padarot Olimpiskās spēles par ilgi gaidītiem svētkiem. Tāpat arī hokeja čempionātos, operatori sniedz vienreizējas intervijas uzreiz no spēļu vietām. Neapšaubāmi, Latvijas Televīzijas reitingi ir augsti tieši sporta spēļu laikā, jo tā pārraida tiešraidē visas KHL spēles. Televīzija ir ļoti dinamiska, tā sniedz iespēju vērot televīziju 24 stundas diennaktī. Dienas laikā ir ziņu pārraides, raidījumi, filmas, taču nakts laikā piedāvā to atkārtojumus un videofilmas no arhīviem.