Kas labāks – avīzes vai televīzija?

Tā vien liekas, ka mūsdienās reti kurš lasa avīzes. Taču paskatoties uz laikrakstu dažādību, var secināt, ka pieprasījums vēljoprojām ir. Dažās situācijās avīze ir daudz labāks izklaides līdzeklis kā televizors. Taču televizors un jaunās tehnoloģijas gūst arvien lielāku pieprasījumu. Turpinājumā neliels ieskats, kādās situācijās labāk skatīties televizoru, kādās lasīt drukāto laikrakstu.

  • Avīzi tu izlasi un noliec malā. Turpretī beidzoties televīzijas programmai, tu vari sākt skatīties nākamo, pārslēgt citu kanālu un tā aizsēdēties pie televizora uz pāris stundām vairāk kā bij ieplānots.
  • Slinkums dara savu, un cilvēki labprātāk izvēlas jaunākās ziņas noskatīties televīzijā nekā pašam lasīt.
  • Televīziju dažkārt ir vieglāk uztvert, jo viss tiek pārraidīts ar vizualizāciju un audio skaņām. Avīzi var uztver tā, kā tu to izlasi un pasniedz savā interpretācijā. Ne vienmēr tava doma būs tāda pati, kā to bija domājis žurnālists.
  • Lasot avīzi, kā arī jebkuru drukātu grāmatu un žurnālu, cilvēkam uzlabojas gramatikas prasmes un vārdu krājums. Var iemācīties pareizrakstību vārdiem, ar kuriem visu mūžu kļūdies. Televīzijā visbiežāk netiek rakstītas ziņas, un, ja arī kāds īss pārskats tiek dots, var ievērot stila un pareizrakstības kļūdas. Žurnālistikas grāda ieguvējiem ir augstas klases rakstīšanas spējas, tāpēc kļūdas gadās ļoti reti.
  • Lasot zinātnisku rakstu avīzē, prasās klāt kāda vizualizācija. To lieliski aizvieto televizorā pārraidītie zinātniski izklaidējošie kanāli, kas ne tikai sniedz informāciju, bet arī parāda, kā tas izpaužas reālā dzīvē. Cilvēkiem, kuriem ir dzirdes atmiņa, vieglāk būs atcerēties televīzijas pārraidē skatīto, bet tiem, kuriem ir vizuāla atmiņa, vieglāk ir lasīt. Lai gan, arī televizorā redzētais ir sava veida vizuālā atmiņa, taču, ja tikai skatītos televizoru bez skaņas, tad reti kurš saprastu, par ko ir runa.
  • Avīze ir iespēja informāciju apskatīt ik dienu. Turpretī, ja tu nokavē kādu televīzijas pārraidi, to nevar vairs redzēt. Lai gan šobrīd šai problēmai ir risinājums, jaunākās tehnoloģijas ļauj visu programmu pārraides saglabāt un skatīties no jauna pāris dienas uz priekšu. Taču televīzijai nav mūža atmiņa, un tu nevarēsi noskatīties pārraidi, kas ir bijusi pirms gada. Avīze sniedz informāciju daudzu gadu laikā, ja neaizņem daudz vietas, un informācija vēl ir aktuāla.
  • Avīze sniedz daudz mazāk informācijas kā televizors. Tu vari iegādāties laikrakstu, taču tajā nebūs noderīga un interesanta informācija. Tas liek iegādāties atkal jaunu un jaunu, kamēr atrodi sev piemērotu lasāmvielu. Televīzijai ir izveidota programma un tu skaties ko sirds vēlas un laicīgi ieplāno savu laiku, lai nenokavētu.
  • Dažkārt avīzes ir grūtāk uztvert, jo tās veido vairāku cilvēku grupa. Ziņas var ievākt viena persona, otra veido rakstu un trešā publicējot vēl ieliek savas domas. Katrs no raksta iesaistītajiem var interpretēt tēmu tā, kā uzskata par svarīgu, gala rezultātā nedodot pilnīgu informāciju, kā bija plānots. Televīzijā, it sevišķi, tas, ko pārraida tiešraidē notiek viena cilvēka ietvaros. Protams, ir režisori un filmētāji, taču svarīgākais ir tas, ko parāda un pasaka ziņu veidotājs, kas automātiski tiek pārraidīts.
  • Televizors ir biežāk izmantots kā brīvā laika izklaide. Protams, arī avīzēs ir kāda jautra informācija, vai prāta asināšanai var paminēt krustvārdu mīklas, taču tas ir limitēts izklaides līdzeklis, jo mīklas var minēt tikai vienreiz, un arī anekdotes ir smieklīgas tikai pirmo reizi lasot. Turpretī televīzijā var skatīties izklaidējošas programmas, un tām beidzoties, pārslēgt citu programmu. Taču nav labi pavadīt visu dienu pie televizora ekrāna, tas kaitē veselībai.