Latvijas Televīzija

Vai mēs varam iedomāties savu dzīvi bez televizora un televīzijas? Domāju, ka retais atbildēs, ka var bez tā iztikt. Protams, šobrīd internets un datori ir aktuālāki un vairāk izmantoti mūsdienās, taču arī jaunākiem un modernākiem televizoriem ir liela piekrišana.

Mūsu Latvijas Republikai pieder viena valsts televīzija – Latvijas Televīzija (LTV). Tā pārraida divus kanālus – LTV1 un LTV7 (kanāla pirmais nosaukums līdz 2003.gadam bija LTV2). Tās ienākumus 60% sastāda valsts, pārējais finansējums ir par ienākumiem no reklamām.

LTV galvenā ēka un pārraides tornis atrodas Zaķusalā. Tā būvniecība tika uzsākta 1979.gadā. Lai uzceltu augstceltni, tika sagrauta visa Zaķusalas līdzšinēja dzīve – iedzīvotājiem, kas tur dzīvoja, tika piešķirti labiekārtoti dzīvokļi Rīgas citos rajonos, galvenokārt Ķengaragā. Tika izjaukti dārziņi, kuģīšu piestātnes un ielu tīklus. Sarežģītās ēkas būvēšanai tika veltīti apmēram 7 gadi. Zaķusalas būves ir augstas – televīzijas ēka ir 22 stāvu augstumā, bet radio un televīzijas tornis sasniedz 368,5 metrus. Tornis ir trešais augstākais visā Eiropā, un neapšaubāmi pats augstākais Latvijā. Torņa konstrukcijā ietilpst 3 balsti, pamata, centrālā un antenas daļa.

Latvija ir pirmā no trijām Baltijas valstīm, kurā pirmajā sāk pārraidīt televīziju. Pirmā pārraide notika 1954.gada 6. novembrī. Televīzijas sākums bija ar filmu “Mājup ar uzvaru”, kas ir Rīgas kinostudijas mākslas filma. Šo pirmo pārraidi noskatījās 20 televizoru īpašnieki. Televizors bija bagātu cilvēku privilēģija, un pie tā pulcējās visi radi un draugi. Kā jau var nojaust, pirmās pārraides bija melnbaltā formātā. Ar krāsaino televīziju Latvijas iedzīvotāji iepazinās 1968.gadā, taču tā nebija Latvijas Televīzijas pārraide. Pirmā krāsainos kadrus parādīja Maskavas Centrālā televīzija – ja šo kanālu varēja uzregulēt savam televizoram. Taču ātri vien arī Latvijas Televīzija sāka rādīt krāsainus raidījumus, tas notiek 1974.gadā.

Latvijas Televīzija vienmēr cenšas parādīt svarīgākos jaunumus un ziņas. Atstājot varbūt seriālus un realitātes šovus otrajā plānā. Sākot ar 2000.gadu, LTV bija vērojama Eirovīzija, kur latviešu grupa “Prāta vētra” aizstāvēja Latvijas godu pirmo reizi un ieguva godpilno 3.vietu. Uzvarot Marijai Naumovai 2002.gada Eirovīzijā, likumsakarīgi, ka nākošais grandiozais pasākums notiek Latvijā, un Latvijas Televīzija ir galvenā pasākuma filmētāja un pārraidītāja uz visām dalībvalstīm. Latvijas Televīzijas vēsturē, Eirovīzija ir lielākais pasākums, kādu tā ir filmējusi. Ņemot vērā, ka šī ir valsts televīzija, tieši šajos kanālos visbiežāk ir skatāmi latviešu seriāli, teātri, vai raidījumi, valsts valodā un valsts tradīcijās. Populārākā latviešu vēsturiskais seriāls “Likteņa līdumnieki” tiek pārraidīts jau vairākas reizes, taču arvien to vēro daudz latvieši. Tā filmēšana tika uzsākta 2003.gadā, kuras sižetā ir iekļauti visi četri V. Kajaka romāni “Enijas bize”, “Zem Marsta debesīm”, “Nārbuļu dēli”, “Mantinieki”.

Tāpat arī lielākie, Latvijai svarīgie pasākumi tiek pārraidīti valsts televīzijā. Vispārējo Dziesmu un Deju svētku koncertu tiešraides, svētku gājiens, pirms-koncertu svarīgākie dienas atskati – viss tiek filmēts un pārraidīts tiešraidē. Tāpat arī sporta līdzjutējiem ir iespēja vērot un just līdz visiem latviešu sportistu startiem Olimpiskajās spēlēs. LTV pārraida ne tikai latviešu startus, bet arī interesantākās distances, padarot Olimpiskās spēles par ilgi gaidītiem svētkiem. Tāpat arī hokeja čempionātos, operatori sniedz vienreizējas intervijas uzreiz no spēļu vietām. Neapšaubāmi, Latvijas Televīzijas reitingi ir augsti tieši sporta spēļu laikā, jo tā pārraida tiešraidē visas KHL spēles. Televīzija ir ļoti dinamiska, tā sniedz iespēju vērot televīziju 24 stundas diennaktī. Dienas laikā ir ziņu pārraides, raidījumi, filmas, taču nakts laikā piedāvā to atkārtojumus un videofilmas no arhīviem.